Liga Sarah Lapinska traduzioni lettone

Benvenuti

Liga Sarah Lapinska traduzioni lettoni

Liga Sarah Lapinska traduzioni lettone

La poetessa, pittrice, traduttrice, Liga Sarah Lapinska, ha tradotto in lettone alcune poesie di Bruno Mancini

Dalla raccolta di poesie “Davanti al tempo” (1960 – 1963)

DAVANTI AL TEMPO

Svanire
in dolcezza di forma,
sospesa apparenza,
nel gorgo di volute fughe
è l’ultimo ponte.

E tutto si genera nuovo
sparso tra fossili addii.

Poi l’ombra assorbe.
“Ora che odi
lo schiudersi del labbro
stimoli palpiti inganni.”

Acuminata nullità
passione senza pensiero.

DAVANTI AL TEMPO
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
ĀRPUS LAIKA

Apveidu maigums
Pēkšņa nopūta
par gribetu bēgšanu virpuļiem
ir pēdējais tilts

Un viss atdzimst no jauna
uzšaujas senām ardievām cauri
Uzsūcas palēnām krēsla
Tagad,kad dusmojies
un noslēdz to lūpās

Grīļīgie maldi turas līdzsvarā
Asprātīga niecība
Kaislība bez domas

Dalla raccolta di poesie “Non rubate la mia vita”

(2005 – 2007)

DEL DOPO GIOVENTÙ

Frammenti di polvere,
nello sguardo,
nel respiro,
respiro.
Albicocca selvatica,
caduta dal ramo,
spiaccico la zolla,
spiaccicato.
Dov’era il pertugio,
del viscido verme,
rifugio,
rifuggo.
Non è così che mescoli i fronzoli.
Non è così che accogli i tuoi figli.
Affiora a capo la sciocca
mansuetudine.

DEL DOPO GIOVENTÙ
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
JAUNĪBA PAGĀJUSI

Putekļu fragmenti
skatienā
elpā
elpoju.
Savvaļas aprikoze
drupanu velēnu
rātni drupinu.

Kur
staipīgs tārpiņš
bija patvēries
patveros.
Nav tā,ka slēptuves pajukušas.
Nav tā,ka atzītu savus bērnus.
Virspus uzzied
rāma neveiklība.

Dalla raccolta di poesie “Io fui mortale” (2005 – 2009)

     

“RISTORO”

“Ristoro”
chiese il viandante ad una palma ombrosa.
Rispose:
“Inseguimi ”
nel moto rotatorio di un satellite.
Viandante Ignazio
mostrò l’arma a forma di pistillo
e udì il perenne urlo
“Abbattimi”
detto alla lama che la spaccava in due.

“RISTORO”
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
”VELDZĒŠOS”

”Veldzēšos”
jautāja ēnainai palmai kāds.

Atbildēja-
”Pamāci mani”
kāda satelīta motora rūkoņā
Ceļinieks Ignācijs
rādīja ieroci ceļa gājuma veidā
klausoties pārlaiku kliedzienu-
”Pieklauvē man”
Tā sacīts virsotnē,kura sašķelta divās.

 

NEI BOSCHI DI CASTAGNI

Nei boschi di castagni
lumache senza chiocciole
mute
vischiose
non segnano scie contorte sulle foglie.

Sul mio terrazzo ogni mattina
un nuovo arazzo si sovrappone
al vecchio
ghirigoro
del giorno da poco terminato.

Io sia molesta spugna
che cassa i segni
impressi in tenebre di tragitti
– e non importa se con stelle o senza.
Rodolfo Valentino
The Four Horsemen of the Apocalypse
già non lasciava impronte
mentre ballava il tango.

 

NEI BOSCHI DI CASTAGNI
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
KASTAŅU KĀPĀS

Kastaņu kāpās
gliemeži bez līdzības
pārveidoti
noslēgušies
neiezīmē pēdas pa lapām atpakaļ.

Ik rītu manā terasē
valda kāds jauns gobelēns
vecajā
martā apstādinātās dienas
riņķadejā.

Vai es būtu apnicīgs sūklis
kas savācis zīmes
kādas iederas,tumsai pieņemot veidu

-un nav svarīgi,ja ar zvaigzni vai bez-
Rūdolfs Valentīno
Four Horseman of the Apocalypse
jau neļāva izvēles
kamēr dejoja tango.

Dalla raccolta di poesie “Davanti al tempo” (1960 – 1963)

UN TAGLIO

Un taglio alla fune del timone
sobbalza come la trottola sulle molliche di pane.
Sfugge corda indefinita.
Movenza soffice d’ora di sole.
è vortice di fantasia di specchi. .
Se invece sei colpevole
e mentisti
se sei colpevole
e fuggi
e verso luci te ne fuggi
ossessive,
se sei colpevole
e premi
respiri e sangue
t’annulli avvilendoti,
tu mi rincontrerai,
acerbi altari a lustrare
indifferenti vuoti a credere
parole a piangere
sfide a creare
curvi colori oscuri e matti a muovere
in malinconie
tossiche
più di un fumo giallo e denso.

Ed io ti parlerò
di cani e di animali
delle mie pallide albe di sconfitte
di ore mai vissuto
di stelle. .
Ed io ti creerò bellezze
e ti richiamerò ricordi
e la mia mente
lenti accordi espia.

UN TAGLIO
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
PLAISA

Plaisa
Uz stūres izdalās plaisa
kā traucoties pāri
maizes mīkstumam

Viegla kustība
vairās nezināmu pinekļu
saules stundā

Spoguļu fantāziju virpulis
Ja,savukārt,esi vainīgs
un samelojies
ja esi vainīgs
un bēdz
un dzen
un garām gaismām,kas uzmācas,
bēdz
ja esi vainīgs un dzen elpu un asinis
bet pazemojums atņem tev drosmi

Tu mani satapsi atkal
sūbējuši altāri,ko spodrināt
vienaldzigi tukšumi,kam ticēt
vārdi,par kuriem raudāt
uzdrīkstēšanos radīt
nespodri tukšu krāsu vāzēs

Skumjās
indīgās vairāk kā biezi,dzelteni dūmi

Un es stāstīšu
par suņiem un dzīvniekiem
manās bālajās neveiksmju ausmās
nekad nepiedzīvotās zvaigžņu stundās
Un es tev rādīšu daili
un atsaukšu tavas atmiņas
un mans gars
lēnām tuvojas

Dalla raccolta di poesie “Io fui mortale” (2005 – 2009)

FORSE COSÌ VA IL MONDO,

Forse così va il mondo,
intriso
di cellule gliali e neutri neutroni
dove la carne è macroscopica
voluminosa flaccida propaggine
di antiestetica fattura.

Nessuno si guardi in uno specchio altrui
trascorsa l’età della follia.

I never stop myself
ed ora so che ho tante
e molto più di tante
tante storie da raccontare
– di Giulia o di Francesca –
immune dalla matta gelosia.

Stanotte la mia ventenne nel letto accanto
abbraccia l’amico gay?

Intanto, smanioso deliro,
io tento, io sogno, il mio sigillo
intriso
nella gnocca insoddisfatta di un’attrice gentile,
e già l’oblio d’avere il doppio dei suoi anni
mi spinge in pista sulla sbarra del trapezio.

Nessuno si discolpa senza accusa.
Ed io per primo.

 

FORSE COSI VA IL MONDO
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
VARBŪT TĀ IET PASAULE

Varbūt tā iet pasaule
saltu sūnu,mērenu neitronu
veidā.
Kur makroskopiskā miesa
ir apjomīgs laukums,kur vairoties.

Es never stop myself
un tagad es zinu,ka man ir daudz
daudz vairāk kā daudz
daudz notikumu,ko pastāstīt
-par Džūliju vai par Frančesku-
trakās greizsirdības imūnas.

Šonakt mana divdesmitgadniece
apskauj sev līdzās
draugu geju?

Vispār,žilbinošā apjukumā
es ilgojos,es sapņoju,mana zīmoga
veidā
jaukas atceres veido nepiepildāmību
un jau dziņa dubultot savus gadus.

Tas mani mudina trapeces varoņa pēdās.
Neviens neatņem varu bez apsūdzības.
Un,pirmkārt,es.

 

NON MENO DEL SUO CONFLITTO

Non meno del suo conflitto,
l’esacerbante involuzione
del mio distratto andare per calme
miscellanee,
profonde articola
radici
e smuove zolle in superficie.
Chi segna lo spessore della frana?
Chi cerca un argine per l’onda anomala,
chi fugge incontro al nulla,
chi sale sulla seggiola
e detta i tempi
– assurdo ma perché? –,
chi correrà per primo incontro al mito,
al suo destino,
al mostro generato inconsistente
– virtuale –
privo di senso e senza appigli?

Se fuggirò non sarà mai per noia,
sarà per regalarle il volto di un perdente.

Come ad un colpo di gong:
la partita è chiusa
sedate le contese
bari mostrano carte truccate,
inizia un nuovo gioco.

Il preferibile è già pronto a venire.

 

NON MENO DEL SUO CONFLITTO
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
NE MAZĀK KĀ SAVA KONFLIKTA

Ne mazāk kā sava konflikta
satraucošajos pinekļos
no mana sabrukuma doties rāmā
ņudzeklī,
kurp dziļi ved saknes
un izkustina augšējo velēnu.
Kāpēc tāds steidzīgs nobrukums?
Ka meklē aizsprostu anormālais vilnis?
Kas bēg pretim nekam
jāšus
izsakot laiku;
-absurds,bet kāpēc?
Kas aizskries pirmoreiz tikties ar mīlu
savā liktenī
nenoteiktības radītas baismas-
virtuālas-
nejēdzīgi vai bez iemesla?

Ja bēgšu,tad ne jau dēļ apnikuma
bet,lai dāvātu seju kādam zaudētājam.

Kā gonga sitiens:
partija beigusies.
Strīds nokārtots.
Nozibot košām kārtīm
sākas jauna spēle.

Trumpis jau gatavs ierasties.

Dalla raccolta di poesie “Non rubate la mia vita”

(2005 – 2007)

QUANDO SARÒ PENSIERO

Quando sarò pensiero
su cigli di visioni
dagli orizzonti nitidi
verso stele di mie antiche iscrizioni,
oppure anche
il tempo in cui sarò passione
nel buio ottuso
per lunghi sguardi amorosi
lasciati illanguidire dalle mie tristezze,
di certo o forse
il giorno che sarò ricordo
tra vociare arruffato
di vecchi amici alticci
sulle note matte delle mie sortite,
non posso, voglio,
quando sarò pensiero,
quando sarò pensiero
la docile coerenza
strappata a mani unite
dai cesti di delizie
per gli epigrammi delle tue certezze,
non posso, voglio,
il tempo in cui sarò passione,
il tempo in cui sarò passione
la mascherata tenerezza
oltre effimere apparenze
di abbracci mafiosi
interrata sotto il magna del tuo vulcano,
non posso, voglio,
il giorno che sarò ricordo,
il giorno che sarò ricordo
il giorno voglio
il nostro giorno voglio
intero
dal primo all’ultimo minuto
dal primo all’ultimo sorriso
dal primo all’ultimo tuo bacio.

Quando sarò pensiero
Kad es būšu doma

Kad es būšu doma
vīziju skropstās,
apvāršņu dzīlēs,
pāri manu seno rakstu stēlām
vai arī
laiks,kurā es būšu dzīve
slēgtā tumsā, ilgiem un rūgtiem skatieniem
meklēs mazliet manas skumjas
protams vai iespējams
dienā,kad būšu atmiņa
šķetinot veco,visādo
draugu mudžekli
manas trakās,liktenīgās vēstis.

Nevaru,gribu
kad es būšu doma
kad es būšu doma
liegi savīta
vienotu roku sarauta
svētlaimes skrandās
tavu pārliecību epigrammām
Nevaru,gribu
laiks,kurā es būšu dzīve,
laiks,kurā es būšu dzīve
aizmaskots maigums
vai arī uzšķiļ parādības
mafijas tipa skaujās
zem tava vulkāna versmes
izdzist

Nevaru,gribu
dienā,kad būšu atmiņa,
dienā,kad būšu atmiņa
viendien gribu
veselu
no pirmās līdz pēdējai minūtei
no pirmā līdz pēdējam mirklim
no pirmā līdz pēdējam smaidam
no pirmā līdz pēdējam tavam skūpstam.

Dalla raccolta di poesie “Agli angoli degli occhi”

(1962 – 1964)

AGLI ANGOLI DEGLI OCCHI

Agli angoli degli occhi
sotto pigrizie amiche
prepara a morte
nostalgia.
Passa più parti
lampo di tempo indietro
indietro secoli
e sempre come sempre.
Cambia
se non adesso
a morte.
Alla viola nasce il pensiero
e posso ancora muovermi
venirti accanto
e senti la corteccia
vecchia e inutile

AGLI ANGOLI DEGLI OCCHI
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
ACU KAKTIŅOS

Acu kaktiņos
zem slinkām vīpsnām
gars darina
nostalģiju.

Jo vairāk runā
laiku pa laikam sevī
sevī gadsimti.

Un vienmēr,kā jau vienmēr
mainās.

Ja ne tagad,
garā.
Doma dzimst noteikta
un varu atkal kustēt
apkārt
jūtot vecu,bezjēgas noteiktību.

 

BRULICHIO

Brulichio di tante palline
buttate a caso insieme per terra.
Come fai a parlarmi?
Quel fiore che vive una notte
per ogni
cent’anni.
Come fai a parlarmi?
Ricordarmi qualcosa.
A quest’ora. A quest’ora.
La pelle ubbriacata
come s’io stessi ancora
ad ungerla di gin
nell’ombelico vuoto piccola coppa,
e a grande mano
stendessi al seno,
al collo.
Girati.
Tutta la schiena
e natiche.
Piuma.
Sulle montagne
un forte vento di neve
ha ricoperto gli alberi.
Come fai a parlarmi?
Quella tua lunga verginità
presa in due ore
su un letto di tovaglie.
Brulichio di tante palline
buttate a caso insieme per terra…

 

BRULICHIO
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
NOŅIRB

Noņirb lērums krellīšu
nejaušā sviedienā,kopā,pret zemi.
Kā tu uzrunā mani?
Šis zieds,kas dzīvo vienu nakti
ik pa divdesmit gadiem.
Kā tu uzrunā mani?
Atceries mani kaut kādi
šai stundā,šai stundā
reibstoša āda
kā es pats,vēl
iesviķojot džinu
tukša kausa sīka kopija
un liela roka
virzās pie krūtīm,
tad kakla.
Pagriezies.
Samilzis mūris
vēršas par pūku
Nostaļģija
stiprā sniegputenī
kas saplosa kokus.
Kā tu uzrunā mani?
tik ilga tava jaunavība
paņemta divās stundās
atsperu gultā.
Noņirb lērums krellīšu
Nejaušā sviedienā,kopā,pret zemi.

Dalla raccolta di poesie “Segni” (1964 – 1987)

SEGNI

Rendimi pari desideri e sbagli:
È alle acque il sogno.
Sbattono soli su scogliere
in fiamme.
Rompono stasi,
squadrano paesi,
traguardi di vicoli e ghetti
di stagni e di betulle,
“Curvi i bambini a leggere le sabbie”.
Svolgiti,
arrenditi.
Altro è sudare
altro è sommergersi.
Battono onde su scogliere
ruvide.
Non siamo stati insieme
lungo la Senna
-sui monti della follia-
a passo di Tamigi
– in anni di malinconia-
alla foce dell’Arno – d’autunno -.
Canto elegiaco
canto di mare.

 

SEGNI
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
ZĪMES

Atgriez man dažas ilgas un kļūdas
Tā,virs sapņu ūdeņiem.

Sitas daži,lai iekļūtu
liesmās.

Sadrūp stāvus,
kaisoties pa zemēm,
mazu ieliņu,graustu pilnām
un ar dīķiem,ar bērziem.
‘’Bērni noliecas,lasot smiltis’’.
Šaipus,
Padodoties.

Kas cits ir sviedri,
kas cits ir zemūdens dzīles.

Sist viļņus,lai veidotu
riņķus.

Mēs neesam te kopā
gar Sēnu,
-kalnos virs pūļa
pie Temzas
-skumju gados-
Pašu sejās.

Nodzēsta dakts,
Trīsoša dziesma.

Dalla raccolta di poesie “Io fui mortale” (2005 – 2009)

EPPURE SE

Eppure se tu fossi stata violata
– il vicino di casa maledetto-,
se nel fatato mondo d’innocenza
tu
come madre baldracca del figlio di puttana,
tu fossi stata
come vergine immolata nel tempio d’Efeso,
tu fossi stata violata
come gazzella indifesa dal branco di lupi,
tu fossi stata violata nella grotta pollaio
come una preda soggiogata dall’amico di famiglia,

tu saresti rinata
tra le mie braccia
di pescatore d’emozioni,
incubata in un tenero affetto
oltre ogni possibile attesa,
alitata dal vento del sud che cancella le orme
– maledette –
dei tanti vigliacchi stupratori

… e non potresti perdermi.

Io sono vento

io sono forza

io sono crudo esempio di follia.

Spingimi nei tuoi dilemmi
di lupa insoddisfatta,
nessuno avrà il tuo scalpo.

Modifica il tuo stato
rimuovi l’occupato,
e vieni al sole.

 

EPPURE SE
Tradotta in Lettone da Liga Sarah Lapinska
JA NU TU

Ja nu tu tiktu piesmieta
-nolāpīts mājas kaimiņš-
Ja šai nevainīgi veidotajā pasaulē
tu
kā padauzas bērna pārgalve māte
tu kļūtu

kā Efesas laiku jaunava-neatdevusies
tu tiktu piesmieta
kā neaizsargāta gazele vilku barā
tu tiktu piesmieta dangainā grotā
kā ģimenes drauga sagrābts laupījums
tu atdzimtu
starp manām
jūtu zvejnieka rokām

Liegas iedomas izlolota
jebkuru iespējamu gaidu pilna
dienvidvēja spārnota,gaisinot mieles-
nolāpītas-
atstāja daudzi zemiski varmākas
…un tu nevarētu zaudēt mani

Es esmu vējš

Es esmu spēks

Es esmu svaiga neprāta paraugs.

Topi un savās omulīgas vilcenes
dilemmās
neviens tur nedalīs tavu skalpu.

Atjauno savu strāvu
iekustini aizņemtos
un iznāc saulē.

 

LA DOMINANZA

La dominanza si ferma, assurge a blocco
nell’indaco di un equilibrio assoluto.

Bigotti e moralisti
fuori dall’uscio
quando una Ignazia sarà per me la bambola gonfiabile
senza tracce nel tempo
di ululati scomposti;

assonnati e stupidi
a letto presto
nei giorni di costumi sbrindellati
spappolati a pezzi
tra i resti dei fiume di fumo
ed i sapori della sua carnalità.

Che importa se il Dominus
debba pentirsi del suo ardire:
il sesso non è gioco per dubbiosi.

 

LA DOMINANZA
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
VARA APSTĀJAS

Vara apstājas,bloķējas
absolūta līdzsvara indigo.

Dievbijīgie un morālisti
bezizejā
kad kāda Ignācija kļūs man par piepūšamu lelli
bez laiku pēdām
no iedomu fragmentiem,

sasummētiem un dumjiem
ātri gultā
biksīšu dienās
uzspīlētās,gabalos dalošās
starp spermu upju paliekām
un tavas vagīnas garšu.

Vai nav vienalga,ja Kungam
vajag iekļaut savā kārtībā-
sekss nav spēle mazticīgajiem.

 

LA PAUSA

semibiscroma mai accentata
nello spazio del suono determinato
– il do di petto –
messo al sicuro
tra circonflessi accenti in chiave di violino
ATTENDE

il Dominante
quinto grado della scala eptotonica
sotto un signum congruentiae
– il grande accordo –
per chiudere in diastematica altezza
la sinfonia composta tra una vetta e un’onda.

Note esplicative
Semibiscroma = sessantaquattresima parte di un tempo definito.
Suono determinato = quando le sue caratteristiche consentono l’individuazione della frequenza.
Scala eptotonica = scala di cinque note.
Ssignum congruentiae = simbolo corona = simbolo indicante l’inizio o la fine di determinate sezioni musicali.
Diastematica = esattezza degli intervalli tra un suono e l’altro.

 

LA PAUSA
Tradotta in lettone d Liga Sarah Lapinska
PAUZE

Nekad neuzsvērtas,pushromētas
skaņas plašumā
nosacītas
-es dodu no visas sirds-
ar pārliecību.
Trīs loki vijīgi,vijoles atslēgā
GAIDAS
Vara-piektais,heptotoniskais kāpņu grāds
zem vienādības zīmes
-liela saprašanās-
lai ieslēgtu neatturamā augstumā
simfoniju,kas veidota no galotnes un viļņa.

Pushromēta-sešdesmitceturtā
daļa no veselā laika.

Nosacīta skaņa=kad tajā
īpašības saskan
individualitātē-frekvencē.

Heptotoniskās kāpnes=piecnošu kāpnes.

Vienādības zīme=kroņa simbols.
Simbols,kas norāda sākumu un beigas
nosacītajai mūzikas esībai.

Neatdalāmība=intervālu akurātība
starp vienu un otru stīpu.

&nbsp

Dalla raccolta di poesie “Non rubate la mia vita”

(2005 – 2007)

DUNQUE, TU ESISTI ANCHE!

Dunque, tu esisti anche!
Non ho più niente da scoprire.
Dovrò farmene una ragione.
Mondo blasfemo mi scippa placido lusso dell’ignoto.
Crudele scossa,
sicuro, non l’ho chiesta.

Ignazia.

Sosterò stanotte per dove voglio
e troverò sotto mani ficcate di traverso
tra barre di panchina sgangherata
il foglio bicolore,
non solo bianco e nero,
accartocciato intorno all’ultima violenta apparizione

 

DUNQUE, TU ESISTI ANCHE!
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
TOMĒR,TU EKSISTĒ VĒL!

Tomēr,tu eksistē vēl!
Nav vairs nekā,ko atklāt.
Man jāapstādina prāts.
Apzīmogota pasaule rāmi bēg nezināmā spozmē.
Nežēlīgs grūdiens.
Zinu,ka negribēts.

Ignācija.

Šonakt atbalstīšos,kur gribēšu
un atradīšu zem šķērsu izplestām rokām,
starp skabargainiem soliņa dēļiem
divkrāsu lapu.
Ne tikai baltu un melnu,
kas saritinās ap pēdējo parādību,kas laužas ar varu.

Dalla raccolta di poesie “Io fui mortale” (2005 – 2009)

GIOVANE APACHES

Scriverò di te innocente – giovane Apaches –
dalla lunga chioma di grappoli
di grappoli d’uva rossigna,
tra le fiamme dei tronchi
dei tronchi ardenti sfavillanti
una notte di cielo deserto,
deserto, nel cuore del deserto.

Penserò alla tua malinconia – giovane Apaches –
d’attesa e di passioni con occhi memorie
memorie affastellate,
sopra i fumi dei tronchi
dei tronchi assopiti
nelle notti di cielo deserto,
deserto, come il cuore del deserto.

Amerò gli sguardi squillanti – giovane Apaches –
per la felice follia di silenziosi sorrisi
sorrisi all’ombra di tante chimere,
dentro ai profumi dei tronchi
dei tronchi spenti dalla mia ombra
ogni notte di cielo deserto,
deserta, più del cuore del deserto.

 

GIOVANE APACHES
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska

JAUNĀ APAŠU MEITA

Rakstīšu par tevi,nevainīgā,jaunā apašu meita,
par garo ķekaru virkni
sārteno vīnogu ķekaru
starp liesmojošiem baļkīem,
baļķiem degošiem,brūkošiem
kā tukšuma debesu nakts,
tukšums,sirdī tukšums.

Domāšu par tavām skumjām,jaunā apašu meita,
par gaidām un kaislībām atmiņu acīs
atmiņām žilbinošām
pār baļķu dūmiem
baļķu pārogļotu
tukšuma debesu naktī
tukšuma,kā sirds tukša.

Mīlēšu mirdzošos skatienus,jaunā apašu meita.
smaidu klusi laimes trakumam
kas tumsā vīd starp daudzām himērām
iekšpusbaļķu smaržā
ēnas izdzēstu baļķu
katru tukšuma debesu nakti,
tukšumā,vēl tukšāk ka’sirds.

 

CHE GIUNGA DA LONTANO.

Ancora mi chiama
la voce notturna
vagante
tra le mie chiese infrante:
”Stanotte ti ho sognato.”

Un palpito?
Un eccesso?
Un rombo d’Amazzone giammai delusa?

Non basta un sortilegio a
a carpire
dalle parole astratte i
i movimenti i suoni i turbamenti, gli
gli sguardi gl’impeti gli odori, la
la scena illuminata dal sole o dalla luna.

Non basta un incantesimo per
per darmi accesso
all’antro labirinto del
del cuore di una donna.
A questo pensa il sonno.

“Stamane ti ho sognata:
le coccole nel mare – profondo –
che poi risucchia il pescatore appassionato”.

“Stamane ti ho sognata:
le coccole nel mare – placido –
simile a bimbo che venga da lontano”.

 

CHE GIUNGA DA LONTANO
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska

ATKAL MANI SAUC

Atkal mani sauc
naksnīga balss
klejojošastarp manām svētnīcām,nezūdoša;
Šonakt es tevi sapņoju.

Pieskāriens?
Pārsteigums?
Jau noskumušas Amazones plūsma

Nepietiek ar liktenīgu atklāsmi
abstraktiem vārdiem
un kustībām un skaņām un traucēkļiem un
un skatieniem un trauksmēm un aromiem un
saules,mēness apgaismotu skatuvi.

Nepietiek noburt,lai
lai atvērtos ieeja
tukšajā labirintā,
tukšaja’,kādas sievietes sirds.

Par to jādomā sapnī.

Šonakt tevi sapņoju:
Jūras kruzuļi-dzelme,
ko pēc tam centīgi zvejnieki izvelk.

Šonakt es tevi sapņoju:
jūras kruzuļi-rāmi,
līdzīgi bērnam,kas atskrien no tāles.

 

LA LISTA

Vocazione astratta
inneggia perpetui vagiti
in questo desiderio in cui ti cedi
al rosso e al nero
di un giro di roulette.
Assurge a bolla indefinita
la fantasia
l’istinto, il battito
pulsante, già oltre il limite del cuore
tra la ragione attenta
e la follia in agguato.
Muove il suo nome
incontro
lascia il suo volto
indefinito
segna il suo affetto
senza ritegno,
laggiù in America,
lì dove
il sole nasce e muore,
la lista
che ti martella il tempo…
… ma non chiamarla Ignazia.

 

LA LISTA
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
LA LISTA

Abstrakts aicinājums
neaizliedz nepārtrauktus klejojumus
šais ilgās, kurās tu atkāpies
sarkanajā un melnajā
ruletes apgriezienā.
Fiksē nenosakāmu bumbiņu
fantāzija
Instinkts, piesitiens
pulsējošs, jau atkal ārpus sirds robežām
šurp, gaidosū prātu
un neprātu biezējošu.
Virzi savu vārdu
pretī
ļauj savu seju
nenoteiksmei,
dod savu maigumu.
Bez pārdomām
tur, lejā,Amerikā
tur, kur
saule mirst magoņu pogaļās
gaidot, ka laiks tevi valēs
saraksts, ko tev ieurbj sirdī
limfa, kas tev aizvieto dzīvi.
…Bet viņu nesauc Ignācija.

 

SCRIVO POESIE.

Scrivo poesie.
Se un tizio mi dirà che le ha capite,
io sorridendo penserò “È folle”.

 

SCRIVO POESIE
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska

RAKSTU DZEJAS

Rakstu dzejas
Ja kāds censonisteiks, ka tās sapratis,
smaidīdams padomāšu: Kāds neprāts!

 

L’ULTIMA RIVISTA IN VOGA

L’ultima rivista in voga
patinata
impazza i consensi
ai deserti colli delle modelle
in mostra.
La mia vamp scatena uno schianto
appariscente.
I cani barboni randagi
meticci
sguazzano musi annusanti
tra frasche e frattaglie
nei prati.
La mia fata maliarda mi segue
condiscendente.
Una fonte zampilla in rivoli lenti
limpidi
nel fresco profumo di mare
e pertiche e rocce
sui miei sensi.
La mia maga è avvolta in torrida estate
interamente.
Tu mostri ed appari
come il tempo dei sogni.
Tu scruti ed annusi
come ingenua preda.
Tu scorri e rimani
come l’acqua e la vita

 

L’ULTIMA RIVISTA IN VOGA
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
PĒDĒJAIS ŽURNĀLS SKATLOGĀ

Pēdējais žurnāls skatlogā
steidzina saistību
virkne svabadu kaklu
modeļu skatē.
Mana sieviete vamps
atraisa redzamu plīsumu.
Pamesti, klainōjoši suņi
tiekas
notrīc ošņājot purni
starp brikšņiem un ķidām
pļavās.
Burbuļojošs avots, lēni vilnīši
spīdīgi
jūras smaržas svaigums
un smailes, un klintis
manos jutekļos.
Mana burve, tinusies svelmainā vasarā
viscaur.
Tu rādi un nozūdi
kā zīmēs laiks.
Tu pētī un novērsies
kā neskarta mala
Tu plūsti un paliec
kā ūdens, kā dzīve.

 

MA DOVE SEI

Ma dove sei
sgualdrinella regina
delle mie perverse attese?
Il 1740 presenta solo culi sconosciuti.
Il 1470 presenta solo culi conosciuti.
Ti cerco, ti aspetto, ti sfido:
occupami mente e passioni.
Pago pegno.

Lunga è adesso l’onda che
che
che
che bagna i miei piedi nel mese di marzo
e mischia le alghe ai ciottoli,
i ciottoli ai sassi,
i sassi ai granelli di sabbia,
le sabbie alle alghe.
La mia vita alla sua.

Quando sarà assente dai miei sogni
sarà perché
(lo dico?)
sarà perché
(non voglio dirlo)
sarà perché
perché
la nave cargo d’indecenti trasgressioni
svanì nel nulla, silenziosa e
e
e
colma di noia.

 

MA DOVE SEI
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
BET KUR TU ESI

Bet kur tu esi
manu perverso sapņu
plūstošā karaliene?

1740.Rāda vien dibenus nezināmus.
1470.Rāda vien dibenus pazīstamus.
Meklēju tevi,gaidu tevi,aicinu tevi,
pildi manu garu ar kaislībām,
maksāju ķīlu.

Garš tagad ir vakars,kas
kas
kas
kas mazgā manas kājas martā
un skalo sanesās aļģes
oļu sanesās
oļu,kur garneles smiltīs
aļģu smiltīs.
Mana dziīve ir viņējā.

Kad būs klāt manos sapņos
būs tāpēc,ka
(kas teica?)
būs tāpēc,ka
(negribu teikt)
būs tāpēc,ka
tāpēc
Kuģis,smaga nepiedienību krava
izgaro tukšumā,klusā un
un
un
gurduma pārmērā.

 

EPPURE TU

Eppure tu mi chiederai d’illuderti
tra i petali gialli
di quei cespugli,
sbocciati ieri,
nel bosco delle nebbie dense
un dì rifugio per i tuoi fantasmi.

Eppure tu mi sceglierai Caronte
di quel naviglio a punta gialla
traghetto d’incoerenze,
fermo da ieri,
sul turbine torrente
delle tue antiche trepidazioni.

Eppure tu ti mostrerai distesa
sul tuo divano verde
accanto al fuoco,
smorzato ieri,
per vivere la sfida alle donnine nude
sensuali sul canale novecento.

Eppure tu mi spingerai a rompere la porta
dalla cornice verde
a guardia del tuo letto,
dipinta ieri,
per le tue nuove notti di baldoria.
Ingresso a inviti.

Oppure… tu m’incanterai col tuo dilemma
a penna verde
“Qui tutto o niente”,
scarabocchiato ieri,
sul fronte dello scrigno
dov’è mistero la tua complicità.

Il tuo destino è detto.
Il mio destino è udirlo.

 

EPPURE TU
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska

VAI TAD TU

Vai tad tu man prasīsi pārsteigt tevi
starp dzeltenām ziedlapām
šajos krūmājos,
vakar izraisījās
kāpu miglā,kur
slēptuve taviem spokiem.

Vai tad tu mani izvēlēsies kronētu
Šai kuģojumā uz dzelteno smaili
nesaistīts prāmis,
vakar apstājies
tavu seno trauksmju
mutuļa vidū.

Vai tad tu man rādīsies plaši
uz tava zaļā dīvāna
blakus ugunij
vakar uzplaiksnītai
lai dzīvotu,izaicinājums kailām sievietēm
juteklīgām divdesmitā gadsimta plūsmām.

Vai tad tu mani pastumsi atlauzt vārtus
zaļajā rāmī
kur skats uz tavu gultu,
vakar uzgleznotu
tavās jaunajās ķekatu nsktīs
ieeja uzlūgtajiem.

Vai tad tu mani saistīsi savā dilemmā
ar zaļu pildspalvu;
”’Šeit ir viss vai nekas”,
vakar iegravēts
goda vietā.
Kur ir tavs daudzveidības noslēpums
Tavs liktenis ir to pateikt
Mans liktenis ir to klausīties.

Dalla raccolta di poesie “Non rubate la mia vita”

(2005 – 2007)

NON RUBATE LA MIA VITA

Un sorriso di mare smeraldo
un profumo di ortensia maculata
lo scampanare di turisti pascolanti
lo sciacquio di graniti biancastri,

TEMPO,

la sposa non mi chiede altro
i miei ingorghi pazienteranno ancora
tra un’onda senza fine al tramonto
nel poggio di agrumi e di ninfee.

Non rubate la mia vita,
prendete i sogni.

 

NON RUBATE LA MIA VITA
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
NEZODZIET MANU DZĪVI

Smaragdjūras smaids
nosmulētas hortenzijas smarža
tur pāri lauzušies tūristi
pastaigā
izskalotas baltā granīta lauznas,

TIME,

sieva man neprasa neko citu
un aizvien samierinās
bezgalīgs vilnis saulrietā
citrusu pakalni nimfām.

Nezodziet manu dzīvi
ņemiet sapņus.

 

 

Dalla raccolta di poesie “La sagra del peccato” (1957 – 2003)

LE OMBRE, PER VIVERE

1

Le luci della festa
lelu cide lla fe sta
nessuno vuole questo.

Due isole
due is ole
è un gioco stupido.

Tu e Capri
tue ca pri
esperienze estreme.

Sconosciute
scono sciu te
due ombre ingarbugliate.

°———°———°———

2

L’entrata alla valle
dei sogni.

Il vezzo adulto di
ricordare.

L’allegra sinfonia
priva di note.

Il boa era anche
un guanciale.

Sapessi quante rondini
non tornano.

Squarciava il mare
un elicottero.

Nemmeno un giorno
ti ho pensata.

Io mostro il primo
livido.

°———°———°———

3

Quando sarà l’11 settembre
non venite a dormire nel mio letto.
Sorpresi Giulia che volava
a braccia aperte
a gambe aperte
a bocca aperta
e se gridava gridava fumo
e se piangeva
e se pregava
e se pensava
e se moriva mancava poco.

 

LE OMBRE, PER VIVERE
Tradotta in lettone da Liga Sarah Lapinska
ĒNAS, LAI DZĪVOTU

1
Gaismas
svēt ku gais mas
neviens to nav gribējis.
Divas salas
divas sa las.

Tu un Kapri
tuun Ka pri
sevišķas pieredzes
nepazīstamas
nepa zīstamas
divas ēnas, apmulsušas.

°———°———°———

2

Iekļūstot sapņu tālēs
Kāds glāsts,ko atminēt
Stauja simfonija
bez notīm.

Boa bija arī spilvens
ja tu zinātu,cik daudz bezdelīgu
neatgriežas
jūrā trāpījis helikopters
nevienu dienu
tu neiedomāji
es rādu tev pirmo zilumu.

°———°———°———

3

Kad būs 11.septembris
nenāciet gulēt manā gultā.
Toreiz Džūlija lidoja
atplestām rokām
atplestām kājām
atplestu muti
un kliedza,kliedza,kliedza
un,ja raudāja
un,ja lūdza
un,ja nu domāja

 

 

3.Brulichio di tante palline
Noņirb lērums krellīšu

Noņirb lērums krellīšu
nejaušā sviedienā,kopā,pret zemi.
Kā tu uzrunā mani?
Šis zieds,kas dzīvo vienu nakti
ik pa divdesmit gadiem.
Kā tu uzrunā mani?
Atceries mani kaut kādi
šai stundā,šai stundā
reibstoša āda
kā es pats,vēl
iesviķojot džinu
tukša kausa sīka kopija
un liela roka
virzās pie krūtīm,
tad kakla.
Pagriezies.
Samilzis mūris
vēršas par pūku
Nostaļģija
stiprā sniegputenī
kas saplosa kokus.
Kā tu uzrunā mani?
tik ilga tava jaunavība
paņemta divās stundās
atsperu gultā.
Noņirb lērums krellīšu
Nejaušā sviedienā,kopā,pret zemi.

 

4.SEGNI
ZĪMES

Atgriez man dažas ilgas un kļūdas
Tā,virs sapņu ūdeņiem.

Kāds sitas,lai iekļūtu
liesmās.

Sadrūp stāvus,
kaisoties pa zemēm,
mazu ieliņu,graustu pilnām
un ar dīķiem,ar bērziem.
‘’Bērni noliecas,lasot smiltis’’.
Šaipus,
Padodoties.

Kas cits ir sviedri,
kas cits ir zemūdens dzīles.

Sist viļņus,lai veidotu
riņķus.

Mēs neesam te kopā
gar Sēnu,
-kalnos virs pūļa
pie Temzas
-skumju gados-
Pašu sejās.

Nodzēsta dakts,
Trīsoša dziesma.

 

5) Dunque, tu esisti anche!

Non ho più niente da scoprire.
Dovrò farmene una ragione.
Mondo blasfemo mi scippa placido lusso dell’ignoto.
Crudele scossa,
sicuro, non l’ho chiesta.

Ignazia.

Sosterò stanotte per dove voglio
e troverò sotto mani ficcate di traverso
tra barre di panchina sgangherata
il foglio bicolore,
non solo bianco e nero,
accartocciato intorno all’ultima violenta apparizione.

 

5) Dunque ti esisti anche
Tomēr,tu eksistē vēl!

Nav vairs nekā,ko atklāt.
Man jāapstādina prāts.
Apzīmogota pasaule rāmi bēg nezināmā spozmē.
Nežēlīgs grūdiens.
Zinu,ka negribēts.

Ignācija.

Šonakt atbalstīšos,kur gribēšu
un atradīšu zem šķērsu izplestām rokām,
starp skabargainiem soliņa dēļiem
divkrāsu lapu.
Ne tikai baltu un melnu,
kas saritinās ap pēdējo parādību,kas laužas ar varu.

 

6) Giovane Apaches-

Scriverò di te innocente – giovane Apaches –
dalla lunga chioma di grappoli
di grappoli d’uva rossigna,
tra le fiamme dei tronchi
dei tronchi ardenti sfavillanti
una notte di cielo deserto,
deserto, nel cuore del deserto.

Penserò alla tua malinconia – giovane Apaches –
d’attesa e di passioni con occhi memorie
memorie affastellate,
sopra i fumi dei tronchi
dei tronchi assopiti
nelle notti di cielo deserto,
deserto, come il cuore del deserto.

Amerò gli sguardi squillanti – giovane Apaches –
per la felice follia di silenziosi sorrisi
sorrisi all’ombra di tante chimere,
dentro ai profumi dei tronchi
dei tronchi spenti dalla mia ombra
ogni notte di cielo deserto,
deserta, più del cuore del deserto.
Scrivero di te innocente

6) Giovane Apaches
Jaunā apašu meita,

Rakstīšu par tevi,nevainīgā,jaunā apašu meita,
par garo ķekaru virkni
sārteno vīnogu ķekaru
starp liesmojošiem baļkīem,
baļķiem degošiem,brūkošiem
kā tukšuma debesu nakts,
tukšums,sirdī tukšums.
Domāšu par tavām skumjām,jaunā apašu meita,
par gaidām un kaislībām atmiņu acīs
atmiņām žilbinošām
pār baļķu dūmiem
baļķu pārogļotu
tukšuma debesu naktī
tukšuma,kā sirds tukša.
Mīlēšu mirdzošos skatienus,jaunā apašu meita.
smaidu klusi laimes trakumam
kas tumsā vīd starp daudzām himērām
iekšpusbaļķu smaržā
ēnas izdzēstu baļķu
katru tukšuma debesu nakti,
tukšumā,vēl tukšāk ka’sirds.

7) Che giunga da lontano

Ancora mi chiama
la voce notturna
vagante
tra le mie chiese infrante:
”Stanotte ti ho sognato.”

Un palpito?
Un eccesso?
Un rombo d’Amazzone giammai delusa?

Non basta un sortilegio a
a carpire
dalle parole astratte i
i movimenti i suoni i turbamenti, gli
gli sguardi gl’impeti gli odori, la
la scena illuminata dal sole o dalla luna.

Non basta un incantesimo per
per darmi accesso
all’antro labirinto del
del cuore di una donna.
A questo pensa il sonno.

“Stamane ti ho sognata:
le coccole nel mare – profondo –
che poi risucchia il pescatore appassionato”.

“Stamane ti ho sognata:
le coccole nel mare – placido –
simile a bimbo che venga da lontano”.

7) Che giunga da lontano
Pārsūtītās vēstules beigas

Atkal mani sauc
naksnīga balss
klejojošastarp manām svētnīcām,nezūdoša;
Šonakt es tevi sapņoju.
Pieskāriens?
Pārsteigums?
Jau noskumušas Amazones plūsma
Nepietiek ar liktenīgu atklāsmi
abstraktiem vārdiem
un kustībām un skaņām un traucēkļiem un
un skatieniem un trauksmēm un aromiem un
saules,mēness apgaismotu skatuvi.
Nepietiek noburt,lai
lai atvērtos ieeja
tukšajā labirintā,
tukšaja’,kādas sievietes sirds.
Par to jādomā sapnī.
Šonakt tevi sapņoju:
Jūras kruzuļi-dzelme,
ko pēc tam centīgi zvejnieki izvelk.
Šonakt es tevi sapņoju:
jūras kruzuļi-rāmi,
līdzīgi bērnam,kas atskrien no tāles.
———- Pārsūtītās vēstules beigas ———-

8) Ma dove sei

Ma doves sei
sgualdrinella regina
delle mie perverse attese?
Il 1740 presenta solo culi sconosciuti.
Il 1470 presenta solo culi conosciuti.
Ti cerco, ti aspetto, ti sfido:
occupami mente e passioni.
Pago pegno.

Lunga è adesso l’onda che
che
che
che bagna i miei piedi nel mese di marzo
e mischia le alghe ai ciottoli,
i ciottoli ai sassi,
i sassi ai granelli di sabbia,
le sabbie alle alghe.
La mia vita alla sua.

Quando sarà assente dai miei sogni
sarà perché
(lo dico?)
sarà perché
(non voglio dirlo)
sarà perché
perché
la nave cargo d’indecenti trasgressioni
svanì nel nulla, silenziosa e
e
e
colma di noia.

8) Ma dove sei
Bet kur tu esi
manu perverso sapņu
plūstošā karaliene?
1740.Rāda vien dibenus nezināmus.
1470.Rāda vien dibenus pazīstamus.
Meklēju tevi,gaidu tevi,aicinu tevi,
pildi manu garu ar kaislībām,
maksāju ķīlu.
Garš tagad ir vakars,kas
kas
kas
kas mazgā manas kājas martā
un skalo sanesās aļģes
oļu sanesās
oļu,kur garneles smiltīs
aļģu smiltīs.
Mana dziīve ir viņējā.
Kad būs klāt manos sapņos
būs tāpēc,ka
(kas teica?)
būs tāpēc,ka
(negribu teikt)
būs tāpēc,ka
tāpēc
Kuģis,smaga nepiedienību krava
izgaro tukšumā,klusā un
un
un
gurduma pārmērā.

9) Eppure tu

Eppure tu mi chiederai d’illuderti
tra i petali gialli
di quei cespugli,
sbocciati ieri,
nel bosco delle nebbie dense
un dì rifugio per i tuoi fantasmi.

Eppure tu mi sceglierai Caronte
di quel naviglio a punta gialla
traghetto d’incoerenze,
fermo da ieri,
sul turbine torrente
delle tue antiche trepidazioni.

Eppure tu ti mostrerai distesa
sul tuo divano verde
accanto al fuoco,
smorzato ieri,
per vivere la sfida alle donnine nude
sensuali sul canale novecento.

Eppure tu mi spingerai a rompere la porta
dalla cornice verde
a guardia del tuo letto,
dipinta ieri,
per le tue nuove notti di baldoria.
Ingresso a inviti.

Oppure… tu m’incanterai col tuo dilemma
a penna verde
“Qui tutto o niente”,
scarabocchiato ieri,
sul fronte dello scrigno
dov’è mistero la tua complicità.

Il tuo destino è detto.
Il mio destino è udirlo.

9) Eppure ti mi…
Vai tad tu man prasīsi pārsteigt tevi
starp dzeltenām ziedlapām
šajos krūmājos,
vakar izraisījās
kāpu miglā,kur
slēptuve taviem spokiem.
Vai tad tu mani izvēlēsies kronētu
Šai kuģojumā uz dzelteno smaili
nesaistīts prāmis,
vakar apstājies
tavu seno trauksmju
mutuļa vidū.
Vai tad tu man rādīsies plaši
uz tava zaļā dīvāna
blakus ugunij
vakar uzplaiksnītai
lai dzīvotu,izaicinājums kailām sievietēm
juteklīgām divdesmitā gadsimta plūsmām.
Vai tad tu mani pastumsi atlauzt vārtus
zaļajā rāmī
kur skats uz tavu gultu,
vakar uzgleznotu
tavās jaunajās ķekatu nsktīs
ieeja uzlūgtajiem.
Vai tad tu mani saistīsi savā dilemmā
ar zaļu pildspalvu;
”’Šeit ir viss vai nekas”,
vakar iegravēts
goda vietā.
Kur ir tavs daudzveidības noslēpums
Tavs liktenis ir to pateikt
Mans liktenis ir to klausīties.
———- Pārsūtītās vēstules beigas ———-

10) Nebbia

Stasera preferisco
fumare.
La musica del bosco
evito.
Chi guardo?
Ancora rombi.
E l’alito della farfalla.

Di nostro
resta opera
e l’ira
e l’ultima falena
al neon.

Ritornano biondi capelli
Ritornano neri capelli
Ritornano rossi capelli
Ritorna il caimano.

10) Nebbia
Migla

Šovakar dodu priekšroku
pīpēšanai.
Meža mūziku
izvairos.
Ko es skatos ?
Vēl arvien rombi.
Un taureņa spārniņš.

No mums
paliek darbs
un dusmas
un pēdējā kode
neonā.

Atgriežas blondi mati
Atgriežas melni mati
Atgriežas rudi mati
Atgriežas kaimans.

11) Lettera a mio figlio

Non saprei cosa dire
se non fossi sicuro che non ci sei.

Così la genesi
la crisi
l’intimo nesso messo a nuocere.

Non sarei deciso ad accettare
se non fossi sicuro di non averti.

Così la razza padrona
la folla
l’estremo baluardo baluginante.

Non vorrei poter credere
se non fossi sicuro di mentirti.

Cosi la scelta
la stasi
l’ultimo buco di un passaggio.

11) Lettera a mio figlio
Vēstule manam dēlam

Nezinātu, ko teikt
ja nebūtu pārliecināts, ka tevis nav.

Tādējādi ģenēze
krīze
intīmā saikne ir kaitējusi.

Nebūtu izlēmis atzît
ja nebūtu pārliecināts, ka man tevis nav.

Tādējādi meistarsacīkstes
pūlis
sevišķi mirdzošs mūris.

Nevēlētos ticēt
ja nebūtu pārliecināts, ka tev meloju.

Tādējādi izvēle
stāze
pēdējā bedre kādā ainavā.

Le traduzioni in lettone
sono di Liga Sarah Lapinska

Visits: 358

DILA

Premi Otto milioni

Bruno Mancini